ਤੌਫ਼ੀਕ਼
taufeekaa/taufīkā

Definition

ਅ਼. [توَفیق] ਸੰਗ੍ਯਾ- ਵਫ਼ਕ਼ (ਯੋਗ੍ਯ) ਹੋਣ ਦਾ ਭਾਵ. ਸਾਮਰਥ੍ਯ. ਸ਼ਕਤਿ.
Source: Mahankosh