ਮੁਨਾਸਿਬ
munaasiba/munāsiba

Definition

ਅ਼. [مُناسِب] ਵਿ- ਨਿਸਬਤ (ਯੋਗ੍ਯਤਾ) ਰੱਖਣ ਵਾਲਾ. ਠੀਕ ਯੋਗ੍ਯ.
Source: Mahankosh